Tuvalu
Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja.
Līdz XVIII gs. par Tuvalu jūrasbraucēji bija aizmirsuši. Tikai 1781. gadā daļu no salām atklāja angļu kapteiņi Tomass Gilberts (Thomas Gilbert) un Džons Māršals (John Marshall). 1819. gadā Tuvalu salas tika apsekotas no Kanādas kuģa "Rebecca". Kuģa kapteinis arhipelāgu nosauca par "Elisa salām" par godu kuģa īpašniekam.
19. gadsimta pirmajā pusē gar salām sāka kuģot vaļu medību kuģi, bet ērtu piestātņu trūkuma dēļ apmetne netika izveidota. Gadsimta otrajā pusē arhipelāgā sāka parādīties Peru vergu tirgotāji, kuri laika posmā no 1862. līdz 1864. gadam no Funafuti un Nukulaelae atoliem izveda ap 400 cilvēkiem. 1865. gadā salās parādījās pirmie kristīgie misionāri no Londonas Misionāru biedrības.
1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. Tuvalu salās Otrā pasaules kara laikā atradās sabiedroto militārā bāze.
1974. gadā referendumā Elisa salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēziešu apdzīvotajām Gilberta salām, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) un Klusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.
Funafuti ir koncentrētas galvenās valsts ēkas, piemēram, pasts, valdības nams, lidosta, augstskola, slimnīca utt. Tajā ir arī banānu plantācija. Aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļiem no Funafuti atola atrodas Vaitupu ciems. Tur ir osta un skola.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
AUD | Austrālijas dolārs (Australian dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
SM | Samoāņu valoda (Samoan language) |